A8/E77

Jelgavas apvedceļa 8,4 kilometrus garā posma izbūve sākās 1986. gadā, un darbus līdz 1992. gadam vadīja uzņēmums SIA "Šlokenbeka". Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas process ap 1990. gadu radīja būtiskus sarežģījumus, kā dēļ projekta īstenošana ievērojami ievilkās tieši tad, kad sākās jaunā Lielupes tilta celtniecība. 1992. gadā Jelgavas Pilsētas padome vērsa uzmanību uz to, ka būvniecībā netiek pilnvērtīgi izmantoti labvēlīgie laikapstākļi. Tā kā valsts līdzekļu trūkuma dēļ finansējums apsīka, tika pieņemts lēmums no 1992. gada 1. marta visus darbus oficiāli pārtraukt. Apvedceļam sākotnēji paredzēto naudu novirzīja neatliekamiem vietējās infrastruktūras darbiem - Driksas tilta kapitālajam remontam un Jelgavas galveno maģistrālo ielu uzturēšanai. Lai glābtu projektu, amatpersonas tolaik izskatīja alternatīvus risinājumus, tostarp valsts obligāciju izlaišanu vai ieceri nākotnē apvedceļu pārveidot par maksas ceļu. Jelgavas apvedceļa būvdarbi tika atsākti 1995. gada maijā, un projektu realizēja uzņēmumi AS "Viator", Smiltenes "8CBR", kā arī AS "Latvijas tilti". Kopējie izdevumi sasniedza aptuveni 13 miljonus latu. Lielāko daļu – divas trešdaļas no šīs summas – nodrošināja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) aizdevums, savukārt atlikušo daļu finansēja no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Darbu uzsākšana aizkavējās, jo banka bija izvirzījusi ļoti stingrus nosacījumus. Šī konkrētā pabeidzamā posma garums bija 4,8 kilometri, un tajā ietilpa 492 metri tiltu un pārvadu konstrukciju, kā arī 3,1 kilometrs Lielupes aizsargdambju. Lai gan sākotnējā vīzija paredzēja visu apvedceļu izbūvēt kā četrjoslu ātrgaitas maģistrāli ar sadalošo joslu, šis plāns netika pilnībā īstenots. Tomēr tā laika iestrādnes – piemēram, no kokiem atbrīvotā josla blakus ceļam un dublējošais tilts pār Iecavas upi – ir skaidri saskatāmas vēl šodien. Jaunuzbūvēto apvedceļu un jauno Lielupes tiltu oficiāli nodeva ekspluatācijā 1996. gada septembrī.